Latvijā pirmajā pleca artroskopijas konferencē - es par uz pacientu vērstu pieeju

9. novembrī Rīgā konferenču centrā ATTA norisinājās cienījamā ārsta traumatologa - ortopēda Kaspara Ūdra organizētā Latvijā un Baltijā pirmā, tik vērienīgā pleca artroskopijas konference, kurā klātienē un attālināti piedalījās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas, Polijas, Lielbritānijas vadošie ārsti traumatologi - ortopēdi, nozares pārstāvji. 

Konferences laikā tika aplūkota pieejas specifikācija, jauninājumi, analizēti klīniskie gadījumi, kā arī notika 4 operāciju tiešraides - pleca artroskopijas operācijas, ko bija iespēja vērot visā Latvijā un ārpus tās ! Teicama pasākuma organizācija ļāva to nodrošināt bez tehniskām kļūmēm radot patiesi elpu aizraujošu pieredzi ikvienam dalībniekam. Savukārt es aktualizēju tēmu Pre - rehabilitation effectivness for successful outcome after surgery jeb kāpēc ir tik svarīgi sagatavoties gaidāmajai operācijai un uzsākt terapiju jau pirms ķirurģiskas iejaukšanās.

Artroskopijas operācija ir minimāli invazīva operācija, kuras laikā tiek ārstētas tādas pleca locītavas saslimšanas/ traumas kā hronisks atdures sindroms, SLAP bojājums, rotatoru aproces bojājums utml. Operāciju skaitam ir tendence palielināties (ASV vidēji gada laikā tiek veiktas 200 000 pleca artroskopijas operācijas, Latvijā un citās Eiropas valstīs tendences ir līdzīgas), taču mana klīniskā pieredze un datu bāzēs pieejamā informācija liecina, ka sarūkot valsts apmaksātu veselības pakalpojumu pieejamībai, apdrošināšanas kompāniju maksājumu un līdzmaksājumu ierobežojumiem, pacienti bieži vien saņem novēlotu palīdzību, kas var novest pie hronisku sāpju sindroma attīstības, veicina jau esoša kustību apjoma, muskuļu spēka samazinājumu, ikdienas aktivitāšu ierobežojumus, kā arī sāpju katastrofizāciju, tādējādi veicinot pasīvu sāpju kontroles stratēģiju attīstību (tām ir raksturīga bezspēcības/ bezpalīdzības sajūta, pārmērīga paļaušanās uz ārējiem apstākļiem - citu palīdzība (ārsti, ģimenes locekļi), medikamenti, operācija utml.).

Savukārt paša pacienta interesēs ir nepieciešams veicināt līdzestību atlabšanas procesā, kas uzlabo spēju kontrolēt sāpes (pielietot nepieciešamās stratēģijas, piemēram, specifiski vingrojumi, konservatīvās medicīnas iespējas), saglabāt iesaisti darba, brīvā laika aktivitātēs (iespēju robežās), veicinot pacienta neatkarību un sekmējot veiksmīgu atlabšanu pēc operācijas.

Līdz ar to pirms-operācijas rehabilitācijas mērķis ir pacienta potenciāla saglabāšana un attīstīšana tādā apmērā, lai iespēju robežās samazinātu pēcoperācijas perioda komplikāciju risku (t.sk augstāk minēto pasīvo sāpju kontroles stratēģiju attīstību).

Attēlā zemāk atainoju dažādus iespējamos pēc-operācijas perioda variantus - ar/ bez pirms-operācijas rehabilitācijas. Akcentēju, ka pietiekami bieži operācija var kļūt par "mācībstundu" pacientam, lai veiktu dzīvesveida un arīdzan attieksmes korekcijas, kas arī turpmāk pozitīvi ietekmē pacienta dzīves kvalitāti.

Lai sasniegtu iespējami sekmīgu atlabšanu pēc ķirurģiskas iejaukšanās Lielbritānijā ir sagatavotas vadlīnijas, kas paredz sekojošo:

1. Pirms-operācijas rehabilitācijas mērķis ir uzlabot pacienta fiziskās spējas, vispārējo veselības stāvokli, lai iespēju robežās samazinātu pēcoperācijas perioda komplikāciju riskus.

2. Pirms-operācijas rehabilitācija ir iespēja pacientam saņemt atbildes uz viņu interesējošiem jautājumiem (izglītošanas elements), kliedēt bažas, veicināt pacienta izpratni un gatavību uzdevumu izpildei arī pēc-operācijas periodā.

3. Pirms-rehabilitācijas uzsākšanas ir nepieciešams detalizēts pacienta novērtējums, lai piemērotu atbilstošākos risinājumus, kā arī ir nepieciešams atkārtots novērtējums piemēroto uzdevumu efektivitātei.

4. Ir nepieciešamas vismaz 4 nedēļas pirms plānotās operācijas, lai nodrošinātu iespējami augstu pirms-operācijas rehabilitācijas efektivitāti, bet arī viena vizīte var sniegt nozīmīgu atbalstu pacientam, lai sagatavotos gaidāmajam.

5. Gan pirms-, gan pēc-operācijas rehabilitācijai ir jābūt individualizētai, piemērotai katra pacienta vajadzībām, atbilstoši funkcionālajām spējām.

Lai nodrošinātu augstāk minēto, ir ļoti būtiska sadarbība starp ārstējošo ārstu un fizioterapeitu/ nepieciešamības gadījumā - ergoterapeitu. Jo tikai savlaicīga pacienta novirzīšana pie speciālista, var palīdzēt sagatavoties operācijai. 

Zemāk klīniskais gadījums no manas pieredzes, kas iezīmē augstāk minēto.

Pacients 63 gadus vecs vīrietis ar progresējošam (jau apmēram 5 mēnešus) sāpēm labajā plecā, kas laika gaitā sāk traucēt arī naktsmieru, kā arī liedz veikt darba pienākumus (pacients strādā uz kokvedēja). Pacients cer, ka situācija uzlabosies. Mēģina to risināt pašrocīgi lietojot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (pretsāpju zāles), smērējot "zirgu smēri", bet pašsajūta turpina pasliktināties līdz brīdim, kad pacienta sieva viņu piesaka pie ģimenes ārsta, kas nosūta uz konsultāciju pie traumatologa - ortopēda. Valsts apmaksātas vizītes gaidīšanas laiks nedaudz vairāk kā 3 mēneši, maksas vizīte - divas nedēļas. Pacients jūtas sāpju nomocīts un dodas uz maksas vizīti. Saņem konsultāciju, "blokādi", kā arī nosūtījumu magnētiskās rezonanses izmeklējumam. Valsts apmaksāts izmeklējums ir pieejams pēc nepilniem 4 mēnešiem, maksas - pēc nedēļas. Pacients piesaka maksas izmeklējumu, pēc kura ar saņemto atbildi dodas uz atkārtotu maksas vizīti pie ārstējošā ārsta, kas nozīmē pleca artroskopijas operāciju. Maksas operācija ir iespējama tuvākā mēneša laikā, par valsts apmaksātas operācijas gaidīšanas laiku nepieciešams precizēt .. Pacientam nav apdrošināšanas polises. Līdz operācijas brīdim ir pagājuši apmēram 9 mēneši kopš sūdzību sākuma. Pacientam ir samazinājies kustību apjoms, muskuļu spēks, būtiski ierobežojumi ikdienas pašaprūpes aktivitāšu īstenošanā, attīstījies hronisku sāpju sindroms un sāpju katastrofizācija. Pacients ir bažīgs par savām darba spējām, par atlabšanu pēc-operācijas periodā.

Augstāk minētais ir tikai viens klīniskā gadījuma piemērs, kurā atlabšanas periods var būt pietiekoši sarežģīts pašam pacientam, bet uzsākot mērķtiecīgu fizioterapiju jau pirms gaidāmas operācijas pacientam pielietojot manuālo terapiju, individuāli piemērotus kustību apjoma un muskuļu spēka uzlabojošus vingrojumus, skaidrojot/ izglītojot par pēcoperācijas periodam svarīgo, ir iespējams panākt būtisku uzlabojumu un sekmēt vieglāku, ātrāku atlabšanu pēc operācijas. Un šis attiecas ne tikai uz pleca locītavas operācijām, bet arī uz ceļa, gūžas locītavu, mugurkaula operācijām. Svarīgi, lai izvēlētais speciālists ir kompetents, veidojot profesionālo sadarbību gan ar pacientu, gan ar ārstējošo ārstu. 

Ir tas skaudrais teiciens - "Vajadzēja jau vakar .. "
Bet var arī šodien. Jo rītdiena veidojas te.

Cieņā un sirsnībā,
fizioterapeite Ieva Vosele.

Materiāla pārpublicēšana, izmantošana tikai ar autores atļauju. Rakstā izmantoti autores prezentācijas materiāli !