Kas ir Ģimenes sistēmiskie sakārtojumi (Family Constellation by Bert Hellinger) pēc Berta Hellingera metodes ?
Ģimenes sistēmiskie sakārtojumi ir metode, kas indivīdu skata ne vien viņa personīgās biogrāfijas, bet arī viņa ģimenes sistēmas kontekstā, skarot starppaaudžu jautājumus. (Cohen, 2006)
Berts Hellingers (1925. – 2019.) ir vācu psihoterapeits, kas savā darbā (balstoties uz sistēmfenomeloģisko pieeju) guva jaunu, fundamentālu izpratni par saikni starp slimību un dažādu citu problēmu, grūtību izcelsmi un kontekstu, kādā tas ir noticis. Viņš novēroja plašas un daudzveidīgas ģimenes dinamikas un mezglojumus jeb entaglements – bieži vien tādus, kas tiek pārnesti no paaudzes paaudzē, ierobežo dzīves potenciālu un nostiprina ne tikai saslimšanu simptomus, bet problēmu/ grūtību izpausmes.
Kas ir “Ģimene un tās kārtība” sakārtojuma izpratnē ?
Ikviens cilvēks ir dzimis ģimenē un ir saistīts ar visiem, kas pieder ģimenei un dzimtai (arī tad, ja viņam nav informācijas par to). Ikvienā ģimenē, tās locekļiem pašiem bieži vien pat neapzinoties, darbojas autoritārs spēks, kas uztur konkrētās dzimtas likumus un nosacījumus. Tas sasaista visus ģimenes sistēmas elementus (ģimenes/ dzimtas locekļus*), atbild par došanas un ņemšanas līdzsvara ievērošanu, ģimenes locekļu likteni, kā arī par šo kārtību ģimenes sistēmā. Viens no šādiem ģimenes sistēmas kārtības likumiem nosaka, ka ikvienam, kas pieder šīs ģimenes sistēmai, ir tiesības tai piederēt, ieskaitot tos, kas ir miruši. Ja kāds sistēmas dalībnieks tiek izslēgts, apzināti neievērots vai aizmirsts, piemēram, nedzīvi dzimušie bērni, neapzināti kāds no nākamajām paaudzēm identificēsies ar izslēgto ģimenes locekli.
* Pie ģimenes un dzimtas pieder: asinsradinieki - bērni, māsas, brāļi, pusbrāļi, pusmāsas, nedzīvi dzimušie, abortētie, mirušie bērni, vecāki un viņu brāļi/ māsas, nozīmīgi iepriekšējie partneri, vecvecāki (7 paaudzes ieskaitot klientu kā 1. paaudzi vai viņa bērnus, ja tādi ir); tie, kam ir bijusi nozīmīga (negatīva/ pozitīva) loma visas dzimtas likteņa veidošanā (labuma devēji/ ņēmēji utml.); arī varmāka kļūst par daļu no upura dzimtas.
Kādos gadījumos šo pieeju var izmantot ?
Sakārtojuma pieeja tiek izmantota, lai:
- atbrīvotu vai atgrieztu jūtas, uzdevumus vai īpašu likteni, ko klients mīlestības vārdā uzņēmies no saviem vecākiem vai citiem dzimtas locekļiem (personiska traumatiska pieredze var izraisīt ilgtermiņa fiziskās un/ vai garīgās veselības traucējumus, jo īpaši, ja tie ir apspiesti vai netiek izdzīvoti ikdienas steigas un citu prioritāšu dēļ.);
- palīdzētu klientam atbrīvoties no ilgām un vajadzībām, kas nāk no bērnības;
- atraisītu klienta paša resursus un veicinātu to izmantošanu.
Sakārtojumu metode tiek pielietota organizācijās vai individuālā darbā. Jo iespēja ieskatīties paaudžu attiecību mezglojumos vai ģimenes dinamikās ļauj paraudzīties uz problēmjautājumiem (sākot no neveiksmēm attiecībās, veselības problēmām, beidzot ar grūtībām izvēlēties profesiju utml.)/ situācijām no citas perspektīvas.
Vai es varu īstenot sakārtojumu kādam citam/ kāda cita vietā ?
Nē, to ir iespējams darīt tikai sev. Izņēmums ir bērni (māte vai tēvs var veikt sakārtojumu savam bērnam/ bērniem).
Klientam ir jābūt pilngadīgam.
Sakārtojumu nevar veikt persona ar nopietnām psihiskām saslimšanām (šizofrēnija, maniakālā depresija utml.), taču tas ir ļoti efektīvs depresijas, trauksmes, veģetatīvās distonijas gadījumos. Sakārtojuma laikā, ja tas ir nepieciešams, klients īsteno tam paredzēto ārstniecību (sakārtojuma īstenošana veselības problēmu jautājumu skatīšanā nekādā gadījumā neizslēdz/ neietekmē jau nozīmēto terapiju (medikamenti, citas ārstniecības metodes utml.)
Vai sakārtojumu var vadīt jebkurš ? Vai to vadot ir jāpiemīt īpašām spējām (tā ir ezotērika) ?
Ģimenes sistēmiskais sakārtojums (pēc Berta Hellingera) ir teorētiska un praktiska (transpersonālās psihoterapijas) metode, ko sakārtojuma vadītājs var apgūt Latvijā (neformālas izglītības centrā Systemic Constellation Centre Riga) vai starptautiski. Apmācību laikā vadītājs saņem nepieciešamās teorētiskās zināšanas, kā arī praktisko apmācību, turklāt tā jāpapildina ar praksi, patstāvīgām studijām, pašanalīzi, kā arī noteikts stundu skaits arī pašam topošajam sakārtojumu vadītājam ir jāpavada sakārtojuma metodes procesā (līdzīgi kā psihologi/ psihoterapeiti apmeklē terapiju). Pēc šī laika un nepieciešamo pārbaudījumu nokārtošanas ir iespēja saņemt diplomu vai sertifikātu (atkarībā no izvēlētās metodes apguves vietas).
Šī pieeja Latvijā nav validēta kā ārstniecības metode.
Šī pieeja neparedz īpašu un/ vai ezotērisku prasmju, zināšanu pielietošanu.
Vai sakārtojumā ir jāpiedalās arī manai ģimenei ? Vai tiem par to ir jāzina ?
Nē, tas nav nepieciešams. Sakārtojuma efektīvai norisei pietiekama ir klienta klātesamība.
Vai sakārtojums ir iespējams, ja es neko daudz nezinu par savu ģimeni vai arī, ja nevēlos par to neko atklāt ?
Jā, sakārtojums ir tikpat efektīvs (gan zinot, gan nezinot par ģimenei piederīgajiem un notikumiem tajā). Sakārtojuma norisei nav nepieciešams detalizēts stāstījums, dziļi personīgo detaļu atklāšana, ja klients to nevēlas.
Kā notiek klātienes individuālais darbs sakārtojuma laikā ?
Sakārtojuma laikā tiek izmantoti aizstājēji (nedzīvi priekšmeti), kas pašam klientam ļauj mijiedarboties ar notiekošo sakārtojuma vadītāja vadībā.
Sakārtojuma laikā tiek ievēroti vispārējie ētikas, klienta konfidencialitātes un savstarpējas cieņas principi. Pirms un pēc tā, sakārtojuma vadītājs sniedz klientam nepieciešamo informāciju, atbild uz jautājumiem.
Sakārtojuma ilgums ir līdz pusotrai stundai. Tā laikā, lai nodrošinātu klienta klātesamību, lūgums ir neizmantot telefonu (tam ir jābūt klusuma vai lidojuma režīmā).
Cik bieži var veikt sakārtojumu ?
Tas ir ļoti individuāli - katrs klients izvērtē savu gatavību/ motivāciju sakārtojuma veikšanai. Nav ierobežojumu vai noteikumu par sakārtojumu veikšanas biežumu.
Cik sakārtojumi man ir nepieciešami ?
Jautājumu aplūkošana sakārtojuma veidā raisa asociācijas ar sīpolu, ko veido vairākas kārtas. Katrs sakārtojums ir kā viena kārta, no kuras atbrīvojot sīpola serdes daļu, ļauj klientam apjaust/ īstenot savu potenciālu. Tas ir laikā noturīgs, ilgtermiņa ieguvums. Taču nav zināms, cik katram indivīdam ir šo "sīpola kārtu". Tā piemēram ir gadījumi, kad klients atrisina sev būtisku jautājumu, kas sekojoši ietekmē citus jautājumus, ko tādējādi arī pastarpināti izdodas šķetināt, taču ir arī gadījumi, kad sakārtojums eskalē citas situācijas un liek arī uz tām paraudzīties no cēloņa perspektīvas.
Sakārtojumu īstenošana neparedz obligātu kursu/ noteiktu to skaitu. Tas ir klienta pārziņā, taču var būt gadījumi, kad sakārtojuma vadītājs norāda/ sniedz ieteikumu kādu situāciju/ jautājumu risināt vēl vienā atsevišķā sakārtojumā.
Hausners, S., (2015). "Pat ja tas man maksās dzīvību. Sistēmiskie sakārtojumi slimību un hronisku simptomu gadījumos." Systemic Constellation Center Riga.